Jērcēnu pagasts

Vēsturiskais apraksts

Jau 13.gs. citu novadu starpā minēts Ēveles novads. Pēc ilgām cīņām ar igauņiem, kas apdzīvoja šo apgabalu, novadu iekaroja latvieši. 13.gs minēts Jeravas  novads, bet 1560. gadā, novadu sadalot, Jērcēni saukti par Gercenhof.  Senrakstos Ēveles novads minēts ar vārdu Wohlfahrt. Novadu no Sigismunda Augusta saņēmis  Valmieras pilskungs  Hevelns.  Pieņem, ka šis dāvinājums attiecas uz latviskajiem Jērcēniem un Ķeižiem. Hevelni ierīkoja jaunu muižu, kas kopā ar novadu ieguva viņu vārdu. Pastāv uzskats, ka pirms Hevelniem novadā saimniekojuši Gercdorfi, un ir nostāsts, ka viņu vapenī attēlots vīrs ar jēreni galvā, novadā bijušas arī Jeru mājas.  Jērcēni (arī Kersten Hof) dibināti ap 1560.gadu kā  Ēveles blakusmuiža.

 Skopas ir ziņas par Jērcēnu senatni, nekas nav zināms par Ķeižu izcelsmi. Vairāk informācijas ir par laika posmu no 20 – to gadu beigām līdz 40 – tajam gadam, kad pagastā, kā visā Latvijā, attīstījās lauksaimniecība un rūpniecība. Pagastā 1932.gadā bijušas 60 vecsaimniecības, 96 jaunsaimniecības, 15 amatnieku un citas sīksaimniecības. Rūpniecības uzņēmumi – J.Brasliņa   Gaujaskrāču ūdensdzirnavas ar koku zāģētavu,  J.Liepiņa Kalna dzirnavas. Darbojās vairākas biedrības: Valmieras – Jērcēnu piensaimnieku biedrība  “Andrupe”, mašīnu koplietošanas   biedrība “Celms” un Jērcēnu mašīnu koplietošanas biedrība. Pagasta teritorijā atradās vairāki veikali, pašvaldība uzturēja nespējnieku  patversmi, no Brenguļu spēkstacijas “Abuls” tika saņemta elektroenerģija. 1921.gadā Jērcēnos tika nodibināta aizsargu nodaļa, vēlāk arī aizsardžu pulciņš.
Par Jērcēnu pagasta dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1894. gads, kad, apvienojoties Jaunjērcēnu, Vecjērcēnu un Ķeižu pagastiem, izveidots Jērcēnu pagasts. Reizi piecos gados pagasta ļaudis pulcējas kopā nosvinēt pagasta jubileju.
Kopš 2009. gada 1. jūlija Jērcēnu pagasts ir viena no Strenču novada administratīvajām teritorijām.
Pagasts var lepoties ar saviem novadniekiem – ievērojamiem cilvēkiem.
  • Antons Krauja , īstajā vārdā Antons Balodis, dzimis 1880.gada “Kraujiņās”. 1912. – 1914.gadā darbojās kā literatūras kritiķis “Domās”, “Vārdā”, “Jaunajā Dienas Lapā”, rakstījis par A.Upīša, Aspazijas, V.Plūdoņa, J.Jaunsudrabiņa, bet visvairāk par Raiņa darbiem.
  • Jānis Kārkliņš, rakstnieks un teātra kritiķis , dzimis 1891.gada “Rēpeņos”. No 1921. līdz 1928.gadam “Jaunāko Ziņu” un no 1924.līdz 1928.gadam “Atpūtas” atbildīgais redaktors. J.Kārkliņš ir grāmatas “Latviešu Pūcesspieģelis” autors. Tās ir atmiņas par 20. – 30. gadu Valmieras Šanas biedrības virsaiti un šīs biedrības darbību, kurā bija iesaistījušies tajā laikā  redzami un labi pazīstami  kultūras darbinieki.
  • Dāvids Zeltiņš (D.Golts), grāmatu izdevējs –  izdod teātra literatūru, tās ir gan oriģinālās, gan tulkotās lugas. D. Zeltiņš pieskaitāms pie redzamākajiem latviešu kultūras pārstāvjiem.
  • Jānis Kupcis, profesors, dzimis 1871.gadā, studējis farmāciju Tērbatā. No 1927.gada bija Latvijas universitātes praktiskās farmācijas  profesors, sarakstījis  ap 30 zinātniskiem darbiem latviešu, vācu un krievu valodās.
  • Vīksna Jēkabs Mārča dēls,  Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris –  zemkopis no “Skujiņu” mājām,  dzimis 1887. gada 2. septembrī. Piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā.

Vidzemes veiksmes stāsts – Jērcēnmuiža: http://www.vidzemesstasti.lv/tales/980191015?locale=lv

Jērcēnmuiža skatīt šeit