Latvija UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam kopā ar 5 valstīm piesaka plostnieku amata prasmes

Atpakaļ

Latvija UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam kopā ar piecām valstīm (Austriju, Čehiju, Poliju, Spāniju un Vāciju) nominējusi plostnieku amata prasmes. Šodien, 24.martā, multinacionālas nominācijas iesniegumu no Latvijas puses, ietverot tajā Gaujas plostnieku amata prasmes, parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis, platformā Zoom klātesot Strenču novada domes priekšsēdētājam Jānim Pētersonam, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārei Baibai Moļņikai, biedrības “Gaujas plostnieki” pārstāvjiem un valdes loceklim Ivo Laktiņam, un tradicionālās kultūras pētniecei Ievai Vītolai.

“Jau trīsdesmit gadus Latvija ir UNESCO saimē un esmu gandarīts, ka tieši pēdējā laikā parakstu Latvijas pietikumus dažādām nominācijām – gan piesakot Kuldīgu un Grobiņas arheoloģisko ansambli UNESCO pasaules mantojuma sarakstam, gan šodien parakstot nomināciju UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam. Jāatzīmē, ka līdz šim šai nominācijai Latvija bija pieteikusi un arī tikusi iekļauta ar mūsu Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīciju. Tāpēc šodiena savā ziņā ir lieli svētki. Vēlos no sirds pateikties Strenču novadam un Gaujas plostnieku biedrībai par paveikto šī vērienīgā starptautiskā projekta ietvaros,” akcentē kultūras ministrs N.Puntulis.

“Esam gandarīti par kopīgi paveikto un ceram uz elementa iekļaušanu UNESCO sarakstā 2022. gadā. Tas noteikti liks vietējai kopienai apzināties savu nozīmi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un tālāknodošanā, vienlaikus jūtot lepnumu par savu mantojumu. Strenčos ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu pludināšanas tradīcijas,” akcentē Strenču novada domes priekšsēdētājs J.Pētersons.

Plosta siešana – foto Annija Ratniece

2018.gada nogalē Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šis bija biedrības “Gaujas plostnieki” pirmais solis, lai, sadarbojoties ar plostnieku biedrībām no Austrijas, Čehijas, Polijas, Spānijas un Vācijas, sāktu tapt multinacionāls nominācijas pieteikums plostnieku amata prasmju iekļaušanai UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Nominācijas sagatavošanas process ilga vairāk nekā divus gadus. Šajā laikā norisinājās gan klātienes tikšanās, kad tas vēl bija iespējams, kā arī tiešsaistes tikšanās, lai darbi sekmīgi virzītos uz priekšu.

Gaujas plostnieku amata prasmes sevī ietver zināšanas par baļķu sagatavošanu, plostu siešanu un pludināšanu pa Gauju, izmantojot upes straumi un labi pazīstot tās plūduma raksturu pavasarī. Lai arī mūsdienās plostniecība ir zaudējusi savu sākotnējo funkciju, lai nodrošinātu plostnieku amata prasmju saglabāšanu, tālāknodošanu un šī nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, biedrība “Gaujas plostnieki” ik gadu maija trešajā nedēļā Gaujas krastā netālu no Spicu tilta sien plostu un māca to darīt arī citiem. Nākamajā dienā pēc plosta sasiešanas sākas tā pludināšana pa Gauju līdz ceturtās dienas rītā tas tiek svinīgi “noarts” Gaujas krastā Strenčos un sākas Gaujas plostnieku svētki. Līdztekus biedrības aktivitātēm, arī Strenču novada pašvaldība aktīvi iesaistās plostniecības tradīciju uzturēšanā un popularizēšanā, ikgadēji organizējot Gaujas plostnieku svētkus, koka skulptūru izzāģēšanas konkursu, kura laikā top dažādas skulptūras par godu plostniekiem u.tml.

Par UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvo sarakstu

Nemateriālajam kultūras mantojumam ir būtiska loma kopienas identitātes un piederības sajūtas veidošanā un stiprināšanā, turklāt tas ir avots radošumam un pasaules kultūras daudzveidībai. Lai veicinātu izpratni par nemateriālā kultūras mantojuma nozīmību, kā arī lai nodrošinātu vienotu nostāju par to, kādas vērtības un elementus saprot ar šo mantojuma veidu, tiek izveidots UNESCO Cilvēces nemateriāla kultūras mantojuma reprezentatīvais saraksts. Pamatojoties uz starptautiski noteiktiem kritērijiem, sarakstā tiek iekļautas izcilākās pasaules liecības par nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm: mutvārdu tradīcijas un izpausmes, tajā skaitā valoda kā mantojuma nesējs, paražas, rituāli, spēles, svētki, tradicionālās amatniecības prasmes un zināšanas par dabu un Visumu.

Foto – Oskars Upenieks