BIOR: iedzīvotāji aicināti līdzdarboties zinātniskā pētījumā; apzināt šķēršļus Latvijas upēs

Atpakaļ

Valsts zinātniskais institūts BIOR aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties unikālā citizenscience jeb sabiedriskās zinātnes iniciatīvā, apzinot šķēršļus Latvijas upēs.

Dodoties pārgājienā gar upi, laivojot vai makšķerējot, ikvienam ir iespēja mobilajā aplikācijā dabasdati.lv atzīmēt vietu ar novērotajiem vai uzietajām grūti pārvaramām caurtekām zivīm, piemēram, aizsprostiem, aizsprostu paliekām, bebru aizsprostiem, ūdenskritumiem.

Dabasdati mobilās lietotnes kartē ir iespēja ievietot savus novērojumus, šķēršļa atrašanās vietu un fotogrāfiju. Lai to izdarītu, lietotājiem nepieciešams aktivizēt vai izveidot jaunu kontu portālā www.dabasdati.lv, uzstādīt Android vai iPhone lietotni (pielāgojumi iPhone lietotnē būs pieejami tuvāko dienu laikā), tās uzstādījumos izvēlēties iespēju “Pielāgot Bior projektam” un sākt ziņot šķēršļus upēs.

Ievāktie dati nonāks kopējā dabasdati.lv krātuvē un nogādāti institūta BIOR pētniekiem izvērtēšanai. Šķēršļu precīzai atzīmēšanai, mobilā lietotne izmanto “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” pamatkarti un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ortofotokarti.

Kā uzsver BIOR vadošie pētnieki, tikai dažas Latvijas upes no iztekas līdz grīvai ir brīvas no šķēršļiem. Pārējām Latvijas upēm plūdumu kavē ne tikai lielāki vai mazāki aizsprosti, bet arī aizsprostu paliekas, neveiksmīgi ieliktas caurtekas, akmeņu krāvumi un bebru dambji. Šādi šķēršļi atstāj būtisku ietekmi arī uz zivīm – migrācija uz nārsta vietām ir svarīga ne tikai lašiem, taimiņiem, nēģiem un vimbām, bet arī daudzām mazāk zināmām zivju sugām.

Šķēršļu apzināšana upēs ir pirmais solis uz to ietekmes mazināšanu. Iedzīvotāju iesūtītā informācija tiks izmantota Latvijas upju inventarizēšanā, kuru šobrīd veic BIOR pētnieki. Pēc tam Latvijas upes 19 tūkstošu kilometru garumā tiks ierindotas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā.

Nozīmīgāko mazāko šķēršļu nojaukšanu būs iespējams īstenot piesaistot finansējumu no LIFE GoodWater IP mazo grantu programmas vai Zivju Fonda, savukārt risinājumi lielākiem šķēršļiem tiks meklēti valsts programmu ietvaros.

Latvijas upju sarakstu BIOR vadošie pētnieki izstrādā sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistiem. Visas Latvijas upes tiks sadalītas vienu kilometru garos posmos un par katru upes posmu datubāzē tiks iekļauta pieejamā informācija, piemēram, upes kritums, gultnes substrāts, zemes izmantošanas veids upes krastā.

Latvijas upju inventarizācija nepieciešama, lai novērtētu upju nozīmi zivju sugu aizsardzībā un faunas daudzveidībā, kā arī saimnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanā. Šāda datu bāze nodrošinātu zinātniski pamatotu upju apsaimniekošanas pasākumu plānošanu un palielinātu upju atjaunošanas pasākumu efektivitāti.

 

Informāciju sagatavoja:
Ilze Dimante
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior”
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr. 26111123