Atpakaļ

Strenči gadu gaitā

  • 17gs. gar Gauju iet pasta ceļš no Rīgas uz Tērbatu (Tartu), tas šķērso arī pašreizējo Strenču pilsētas teritoriju.
  • 1695.g.- vācu kartogrāfs A.Ulrihs veic atzīmes zīmētajā albūmā “Landstras Brucken im Rigaschen Grennsze”, kas glabā senākās liecības par Strenčiem. Kartē atzīmēta barona Vrangeļa muižas robeža “Strentz uppe”, krogs “Strentz krug” un zirgu pasts, kas atradās zemceļa, tagadējās Rīgas ielas malā.
  • 1889.g.- tiek atklāta dzelzceļa līnija Rīga – Pleskava, pie kuras veidojas mežstrādnieku un plostnieku apdzīvota vieta Stackeln.
  • 1895.g.- apmetnei piešķirtas miesta tiesības.Apbūvei zeme tiek ņemta no Ēveles, Jaunjērcēnu un Ķeižu muižu īpašumiem.
  • 1907.g.- atklāta Vidzemes bruņniecības psihiatriskā slimnīca, arhitekts Augusts Reinbergs.
  • 1907.g.- uzcelta un iesvētīta Strenču evanģēliski luteriskās draudzes koka baznīca.
  • 1908.g. – nodibināta Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
  • 1909.g.- ar ugunsdzēsēju biedrības materiālo atbalstu tiek atvērta Strenču miesta elementārskola, tajā ir četras klases, mācības notiek latviešu valodā.
  • 1909.g.- atklāj Strenču miesta proģimnāziju.
  • 1909.g.- uzcelts tilts pār Gauju – otrs vecākais dzelsbetona tilts Latvijā.
  • 1913. g.- ar Pētera Abula atbalstu tiek atvērta Strenču miesta Ministrijas skola.
  • 1919. g. 26. maijā Igaunijas karaspēks atbrīvo Strenčus no lieliniekiem, iespējams, šajā laikā veidoti Strenču mežos joprojām sastopamie ierakumi un fortifikācijas būves.
  • 1922.g – Lielo plūdu gads, kad pavasara pālos applūdusi liela daļa pilsētas.
  • 1924.g.- veidots Gaujas labā krasta nostiprinājums, lai pasargātu pilsētu no applūšanas palu laikā. Tiek bruģētas arī Strenču pilsētas galvenās ielas.
  • 1928.g. – Strenčiem piešķirtas pilsētas tiesības.
  • 1935.g.- Strenčos darbojas 59 sīktirdzniecības un 76 sīkrūpniecības uzņēmumi. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir amatniecība, dārzkopība un lauksaimniecība.
  • 1936.g.- tiek izkrāsotas Strenču evaņģēliski luteriskās baznīcas iekštelpas, izgatavots pašreizējais altāris, altāra daļas logi ar vitrāžām. Gadu vēlāk tiek uzcelts jauns ugunsdrošs tornis, bet pati ēka apmesta un nokrāsota.
  • 1938.g. – Strenču pilsētai tiek piešķirts ģerbonis.
  • 1944. g. – vācu armijai atkāpjoties, pilsētā nodedzina vairāk kā 60 ēkas.
  • 1949.g.- no Strenču dzelzceļa stacijas Strenču un tuvākās apkārtnes iedzīvotājus izved uz Sibīriju.
  • Pēc otrā Pasaules kara pilsētā darbību uzsāk Strenču Mežrūpniecības saimniecība (šeit atradās pārvaldes ēka, kokmateriālu un karotīna cehi). Skuju pārstrādes cehā ražo hlorofila – karotīna pastu, provitamīna koncentrātu, dažādu frakciju eļļas un balzamisko pastu, ko izmanto parfimērijā un medicīnā.
  • 1987.g.- darbu uzsāk Strenču mūzikas skola.
  • 1988.g.- Strenčos tiek pacelts nacionālais karogs.
  • 1992. g.- nodeg Strenču pamatskolas ēka.
  • 1996.g.- tiek pabeigts “Danplan” projekts un atklāta pilsētas centrālā katlu māja, centrālais ūdensvads, kanalizācijas sistēma un attīrīšanas iekārtas.
  • 1997.g.- skolēni uzsāk mācības jaunajā Strenču vidusskolā.

Vieta: Strenči

Objekts: Strenči

Resurs: htpp://strencunovads.lv