Atpakaļ

LVM «Sēklas un stādi» realizē «garās nakts» ideju (2008, Nr 147)

Šī gada pavasarī, kad deviņās LVM kokaudzētavās stādīšanas sezonu gaidīja aptuveni 36 miljoni meža koku stādu, AS «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «Sēklas un stādi» direktora Gunta Grandāna plānos ietilpa ne tikai veiksmīgi tos realizēt, bet arī  uzstādīt divas «garās nakts» stādu audzēšanas iekārtas Strenču kokaudzētavā.
Kā atklāja A/S «Latvijas valsts meži» (LVM) struktūrvienības «Sēklas un stādi» direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece, augusta mēnesī divas jaunās «garās nakts» iekārtas 0,5 ha platībā jau uzsākušas darbu un nu «Strenču kokaudzētavā» Valkas rajona Trikātas pagastā kā vienā no pirmajām vietām Latvijā egles stādu audzēšanā tiks izmantota šī jaunā tehnoloģija.
Šogad «Strenču kokaudzētavā» tika izveidoti divi «garās nakts» āra poligoni 25×100 metru platībā katrs, zem kuriem vienā apritē iespējams novietot 2 miljonus stādu. Sezonā šāda rotācija stādaudzētavā notiek trīs reizes.
Šā gada novembrī pirmie ar «garās nakts» tehnoloģiju izaudzētie stādi tiks ievietoti saldētavā, lai nākamā gada pavasarī kā pirmie dotos pie stādīt gribētājiem.
Šobrīd A/S «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «Sēklas un stādi» «Strenču kokaudzētava» pavisam saražo 10 miljonus realizējamu stādu gadā, bet pēc diviem gadiem plānots saražot 14 miljonus realizējamu stādu.
Jaunās stādu audzēšanas tehnoloģijas pamatā ir «garās nakts» princips, ko iespējams izmantot sākot no Jāņiem līdz septembra vidum. Straujā egles stādu augšana tiek bremzēta, tos mēģinot piemānīt, radot īsākas dienas efektu. Tā tiek sasniegts rezultāts, ka stādi ātrāk nobriest un īsākā laika posmā rodas iespēja izaudzēt izturīgākus un augstākas kvalitātes stādus.
Šo ideju A/S «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «Sēklas un stādi» speciālisti aizguvuši no Zviedrijas un Somijas, kur šāda stādu audzēšanas tehnoloģija darbojas jau aptuveni 10 gadus. Šeit «garās nakts» principu izmanto arī priežu stādu audzēšanā, pirmajā augšanas gadā iegūstot tā sauktās otrā gada skujas. Latvijā šo tehnoloģiju plānots izmantot egļu konteinerstādiem. «No zviedru un somu kolēģiem iegūta pieredze un tādēļ bija veiksmīgi iespējams izvairīties no viņu sākotnēji pieļautajām kļūdām,» stāsta direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece.
Viena no būtiskākajām lietām jaunās tehnoloģijas ieviešanā bijusi pareiza iekārtas ražotāja un auduma izvēle, kura rasta ar Zviedrijas uzņēmuma «BCC AB» palīdzību. Kopējās iekārtas uzstādīšanas un tehnoloģijas ieviešanas izmaksas mērāmas 250 000 latu apmērā. Nākotnē šādu tehnoloģiju plānots ieviest arī «Mazsilu» kokaudzētavā, kur plānotās izmaksas arī varētu būt ap 250 000 latu.
«Garās nakts» princips praktiski ražošanā izpaužas tā, ka vakarpusē pēc plkst.17.00, krietni agrāk par saules rietu, stādi tiek nosegti ar audumu, kurš ir ūdens caurlaidīgs, apakšā melns un nelaiž cauri saules starus, bet augšā sudrabains, lai saules staru ietekmē stādi nepārkarstu. Ziemā «garās nakts» iekārta netiek darbināta, savukārt pavasarī tā tiek izmantota arī aizsardzībai pret pavasara salnām.
«Garās nakts» tehnoloģija galvenokārt ir labs papildinājums stādu apjoma palielināšanai stādaudzētavā, tādēļ šādi izaudzētiem stādiem cena nav augstāka kā klasiski audzētajiem konteinerstādiem. Visiem stādiem, piemēram, pavasarī sētajiem, šī tehnoloģija nav vajadzīga – tā tiek izmantota galvenokārt pēdējiem, jūlijā iesētajiem stādiem.
Vizuāli stādu atšķirības ir grūti saskatīt, taču ieskatoties vērīgāk, var saskatīt, ka pēc «garās nakts» tehnoloģijas audzētais stādiņš ir īsāks, ar stingrāku stumbru un nobriedušāku galotnīti. Šī tehnoloģija ir nozīmīga pie lielu stādu apjomu audzēšanas un tieši konteinerstādu tehnoloģijā, jo ar to var panākt spēcīgu stādu audzēšanas intensifikāciju. «Ja vēl salīdzinoši nesen egles kailsakņu stādu audzējām 4 gadus, tad tagad ietvarstādu varam izaudzēt 1–1,5 gados,» ar prieku atzīst Laima Zvejniece.

Vineta Kalve
Meža Avīze (www.mezaavize.lv)

Vieta: Strenči

Objekts: Strenču kokaudzētava

Resurs: http://www.mezaavize.lv/index.php?page=search&s...