Atpakaļ

Hilda Ņikitina

vārds:Hilda
uzvārds:Ņikitina
profesija:Režisore
radošā organizācija:Teātra darbinieku savienība (kopš 1981.gada)
darba vieta:Strenču TT
dzimšanas gads:26.12.1927 – 07.04.2016

http://www.makslinieki.lv/profile/1693/

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Strenčos Goda pilsoņa titulu piešķir par ieguldījumu kultūrā

Šo piektdien Strenču pilsētas kultūras namā pilsētas dome pasniegs savus apbalvojumus – titulu “Strenču pilsētas Goda pilsonis” un Atzinības rakstus.

Tituls “Strenču pilsētas Goda pilsonis” ar speciāli izveidotas komisijas lēmumu šogad tiks piešķirts Strenču Jāņa Ziemeļnieka Tautas teātra bijušajai režisorei strencēnietei Hildai Ņikitinai par ilggadēju Strenču kultūras dzīves vadīšanu, kultūras un mākslas tradīciju kopšanu, ieguldījumu Strenču Tautas teātra attīstībā un jauno kultūras darbinieku audzināšanā.Iepriekšējos gados titulu “Strenču pilsētas Goda pilsonis” saņēmuši: Mārtiņš Gaigals, Vilis Krištopans, Artūrs Maskats, Velga Graumane un Laima Zvejniece.”Ļoti žēl, ka nevarēšu piektdien piedalīties Goda pilsoņa nosaukuma piešķiršanā Hildai Ņikitinai, kuru augsti vērtēju un cienu. Viņa visu mūžu atdevusi kultūras darbam Strenčos un izcīnījusi pilsētas teātrim Tautas teātra nosaukumu,” saka Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane. Strenču pašvaldības vadītājai piektdien jābūt Rīgā, kur Valsts prezidents Valdis Zatlers viņai pasniegs valsts apbalvojumu – V šķiras Atzinības krustu.Ar Strenču pilsētas Atzinības rakstiem šogad apbalvoti: Strenču republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas darbinieki: 10. nodaļas virsmāsa Andris Ozols, 10. nodaļas sanitārs Guntis Apinis un 8. nodaļas darba terapijas instruktore Anna Krūze, Strenču pilsētas domes galvenās grāmatvedes vietniece Mudīte Gustava, Ziemeļvidzemes virsmežniecības Strenču mežniecības mežsargs Ivars Ziemulis, Strenču vidusskolas skolotājas Sarmīte Krūze un Solvita Tēberga, un Strenču mūzikas skolas kolektīvs. Šogad pilsētas mūzikas skola atzīmē 20 darba gadu jubileju. “Nekad neesmu centusies, lai mani kaut kur izvirzītu. Darbs pats parāda, kas tu esi par cilvēku,” uzzinot par gaidāmo apbalvojumu, Ziemeļlatvijai” atzina Hilda Ņikitina. Pēc profesijas ekonomiste – plānotāja, viņa sev izvēlējās citu dzīves ceļu: 33 gadus no dzīves atdeva teātrim līdz pat aiziešanai pensijā. H. Ņikitinas vadībā Strenču Tautas teātris ierindojās pirmajā desmitniekā Latvijā amatierteātru vidū. “Nevarēju strādāt savā īstajā profesijā, jo mana sirdslieta bija teātris. Bez tā nevarēju dzīvot. Teātris bija manas otras mājas tūlīt pēc bērniem un ģimenes. Ja kaut kas ļoti interesē, tad cilvēkam vajag to darīt,” saka H. Ņikitina, kura par režisori kļuvu pašmācības ceļā. “Visu mūžu mācīties, – tas nav kauns,” atzīst strencēniete. H. Ņikitinas vēlējums, – lai Strenču Tautas teātris pastāvētu vienmēr.

https://www.ziemellatvija.lv/laikraksta-arhivs/goda-pilsona-titulu-pieskir-par-ieguldijumu-kultura-48452

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Hildas Ņikitinas atmiņu pieraksti

STRENCU_TEATRA_VESTURES_LAPPUSES-5.pdf
Lomas Hildas_Nikitinas.pdf

Vairāk skatīt : https://www.leitebaiba.lv/jaunumi/

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Strenčos – piemiņas akmens režisorei

Režisores piemiņas iemūžināšanai tika saziedoti pavisam 1071,20 eiro.

“Pērles es atstāšu savas…” – šī rindiņa no dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka dzejoļa  izceļ piemiņas akmeni un arī Hildas Ņikitinas mūžu.
“Un, kad no debešiem ziliem/ Lēnām kā mūžības takts / Pāri laukiem un siliem / Atnāks reiz pēdējā nakts, – / Pērles es atstāšu savas / Še tad, lai staro un stīdz…”. Tā reiz vārsmoja Ziemeļnieks, kura dzīves ritums bija saistīts ar mazo pilsētiņu Strenčiem Gaujas krastā.
Citāts no viņa dzejas bija pirmais, tikai pēc tam tapa Strenču novada kultūras centra mākslinieces Kristiānas Līdakas skice režisores piemiņas akmenim, atceras Strenču novada kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune. Viņa arī ir piemiņas akmens izveides iniciatore. Biedrība “Kāre” palīdzēja vākt ziedojumus koncertos un citos Strenču novadā rīkotajos pasākumos. Savu roku pielika Jāņa Ziemeļnieka Strenču Tautas teātra kolektīvs režisora Andra Liepiņa vadībā, talkā sagatavojot pamatu piemineklim. Granti atveda vietējā pašvaldība.

Piemiņas akmeni veidoja akmeņkalis Arnis Lūsiņš no Straupes. Īsi pirms pieminekļa atklāšanas viņš savā darbnīcā atrada piemērotu laukakmeni pamatnei un, to notīrot, sev par pārsteigumu atklāja, ka viss akmens ir nosēts ar gaišiem laukumiņiem – kā pērlītēm, sasaucoties ar piemiņas akmenim izvēlēto dzejas rindu.

Hildu Ņikitinu Sarmīte Caune salīdzina ar pērli, kura bijusi strencēniešu vidū un kuru vietējie, it sevišķi gados vecākie aktieri, atceras joprojām. “Uz Latvijas simtgadi apsekojām Strenču novada cilvēkus, kuri mūsu valsts simtgadē devuši milzīgu ieguldījumu, un viens no tādiem kultūras cilvēkiem bija Hilda Ņikitina. Viņas laikā Strenču teātris ieguva Strenču Tautas teātra nosaukumu,” to, kā radās ideja par vēl vienu piemiņas vietu režisorei, kura apglabāta Strenču kapsētā, atceras S. Caune.

H. Ņikitina  teātrim atdeva 33 gadus no savas dzīves. Viņas vadībā Strenču Tautas teātris ierindojās pirmajā desmitniekā Latvijā amatierteātru vidū. “Teātris bija manas otras mājas tūlīt pēc bērniem un ģimenes,” vēl savas dzīves laikā 2007. gadā viņa teica intervijā “Ziemeļlatvijai” un novēlēja, lai Strenču Tautas teātris pastāvētu vienmēr.

AVOTS: https://www.ziemellatvija.lv/novados/strencos-pieminas-akmens-rezisorei-144278

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

 

Vieta: Strenči

Persona:

Resurs: http://www.makslinieki.lv/profile/1693/