Atpakaļ

Gleznotāja Nikolaja Stūra piemiņas pasākums Naivās mākslas muzejā

«Apollo», izklaide@apollo.lv
Piektdiena, 24. jūlijs (2009)

Sestdien, 25. jūlijā, plkst. 17.00 Latvijas Naivās mākslas muzejs Andrejsalā, Andrejostas ielā 4, aicina uz pasākumu, kas veltīts gleznotāja Nikolaja Stūra 101. dzimšanas dienai, informē izstādes kuratore Gerda Stūre.

Gleznotāja Nikolaja Stūra piemiņas pasākums Naivās mākslas muzejā

Foto: Publicitātes foto

Tiks demonstrēta unikāla, līdz šim tikai vienu reizi izrādīta mākslinieka kaimiņa un drauga Tālivalža Krūzes filma par Nikolaju Stūri, kā arī iepriekš nepubliskota intervija, kurā viņš stāsta par savu dzīvi un darbiem. Muzejā apskatāma arī Stūra gleznu izstāde, taču pasākumā būs iespēja redzēt arī agrāk neizstādītus darbus un fotogrāfijas.

Nikolajs Stūris (1908–1996) dzimis Krapē un jaunību pavadījis, mācoties un strādājot Jumpravas pagasta tuvumā, kur atrodas mākslinieka ģimenes mājas «Timsēni». Pabeidzis Smiltenes lauksaimniecības skolu, Nikolajs Stūris strādāja Lēdmanes pienotavā, līdz 22 gadu vecumā iesaukts obligātajā karadienestā. Armijas dzīve Nikolajam iepatikās, un viņš turpināja militāro karjeru, līdz 1940. gadā pēc PSRS okupācijas tika atvaļināts kā leitnants. Aptuveni pēc gada, kas pavadīts Rīgā, strādājot gadījuma darbus, Nikolaju mobilizēja vācu bruņotajos spēkos, un II pasaules karu viņš pavadīja kā sapieris. 1945. gadā no Kurzemes katla viņš tika aizvests gūstā uz filtrācijas nometni Vorkutā, kur strādāja par ogļraci. Nikolajs Latvijā atgriezās 1946. gadā un kopš tā laika dzīvoja Strenčos, audzināja divas meitas un strādāja dažādos amatos Strenču Mežrūpniecības saimniecībā. 1975. gadā Nikolajs sāka strādāt Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā par sanitāru līdz pat aiziešanai pensijā.

Nikolajs Stūris labprāt zīmēja jau skolas gados, taču māksla viņam kļuva par īstu aizraušanos armijas laikā. Nikolajs sadraudzējās ar Rīgas leģendu baskāji Voldemāru Irbi un fascinēts sekoja māksliniekam, vēroja un mācījās. Arī armijā Stūra padoto vidū bija mākslinieki — Leonīds Āriņš, Eduards Masaļskis un Oļģerts Saldavs, kas labprāt dalījās savās zināšanās un prasmēs. Ar šo draugu palīdzību Nikolajs Stūris gatavojās stāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Ja nebūtu iztraucējusi okupācija un II pasaules karš, ļoti ticams, ka viņš būtu ieguvis augstāko mākslinieka izglītību un mēs viņa darbus nevarētu izstādīt Naivās mākslas muzejā. Laika un attieksmes brīvības trūkuma dēļ Stūra gleznas līdz 1975. gadam tika uzkrātas prātā — darbs psihoneiroloģiskajā slimnīcā bija vieglāks, un beidzot varēja atkal pievērsties mākslai. Sākumā viņš anonīmi zīmēja karikatūras vietējai sienas avīzei, tad apmeklēja semināru Valkā un visbeidzot atrada savu vietu Valmieras mākslas studijā.

Darbi gleznoti 80. un 90. gados, bet sižeti ir visdažādākie: no paša un tuvinieku atmiņām, kara un izsūtījuma, svarīgām ainavām un cilvēkiem līdz šķietami nejaušiem ikdienas skatiem, studiju klusajām dabām un modeļiem. Kopumā Nikolaja Stūra izstāde sniedz vērtīgu ieskatu Latvijas un tās cilvēku vēsturē. Viņa gleznas dāvā krietnu devu morāles, patriotisma, ģimenes mīlestības un veselīgas ironijas

 

Vieta: Strenči

Persona:

Resurs: http://apollo.tvnet.lv/zinas/gleznotaja-nikolaj...