25.marts – latviešu tautas sēru diena

Atpakaļ

Par tevi, māte Latvija, mēs gājām moku ceļus,
No tēvu zemes pavarda sirds sāpēs spēku smeļot-
Ar tevi kopā dalījām mēs smago verga jūgu,
Lai atdzimšanas rītausmā tu balta, skaidra būtu.
Es sveicu tevi, Latvija, ar atdzimšanas prieku,
Ar tautas gara atmodu, ko pagalvī sev lieku.
Es sveicu tevi, Latvija, ar varavīksnes tiltu
Kur gāju putni atgriežas ar ticību un spītu.
/Anna Rode/

Tā ir diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.

25. marta dienā aizvien karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie, kuriem bija lemts atgriezties, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus un tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.

Ikviens, kam svešumā zudis kāds radinieks vai draugs, vai kuru aizskar tautiešu skarbais liktenis, 25. martā ir aicināts pieminēt Latvijas vēsturē tik traģiskos notikumus, nolikt ziedus un iedegt sveces piemiņas vietās.

25. martā no plkst. 11.00 arī Strenču stacijā, represēto piemiņas vietā, aicinām iedzīvotājus nolikt ziedus un iedegt sveces!