Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs viesojas Strenču novadā

Atpakaļ

Pirmdien, 7. janvārī pie Strenču novada lauksaimniekiem viesojās Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, apmeklējot Jāņa Siliņa zemnieku saimniecību ”Lejas Ruķi”. Tikšanās turpinājās domē, piedaloties domes priekšsēdētājam Jānim Pētersonam.  Tika pārrunāti jautājumi, kas skar uzņēmējdarbību, Zemkopības ministrijas pārziņā esošo ES fondu apguvi un nākotnes lauku attīstības un lauksaimniecības perspektīvas pēc 2020. gada. Diskusijas laikā tika atzīts, ka tiešie maksājumi ir nozīmīgs atbalsts ikvienam lauksaimniekam, tādējādi ir saglabājama līdzšinējā Latvijas pozīcija par tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Šā brīža Eiropas Komisijas piedāvājums nav pieņemams, jo saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz (1 EUR par ha gadā), tādējādi 2026. gadā sasniedzot tikai 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa (2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa). Bez tam saskaņā ar Briseles piedāvājumu  lauku attīstībai paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu, kas Latvijai nozīmētu samazinājumu par 147 miljoniem eiro, un tas attiecas uz modernizācijas un attīstības jautājumiem. Tika pārrunātas arī vides un klimata prasības. Izskanēja atziņa, ka vide ir jāsaglabā un jānodrošina videi draudzīga saimniekošana, bet prasībām jābūt samērīgām. Visiem lauksaimniekiem jābūt iespējai tās pildīt proporcionāli saņemtajam tiešo maksājumu līmenim, jo tikai tādā gadījumā jaunā ES lauksaimniecības politika būtu taisnīga.  Arī turpmāk jāizmanto ES fondu līdzekļi un jāveicina lauku apdzīvotība, tādējādi daļa no maksājumiem novirzāma lauku dzīvesveida saglabāšanai. Tika izteikts viedoklis, ka lauku dzīvesveida atbalstam būtu jāizmanto arī vides fondos paredzētie līdzekļi. Kā izteicās “Lejas Ruķu” saimnieks Jānis Siliņš: “Neskatoties uz visām prasībām, jāatceras, ka primārais lauksaimniecības mērķis ir saražot veselīgu un kvalitatīvu pārtiku pietiekošā daudzumā”. Tāpat nākotnē ļoti būtiska loma ir ieguldījumiem lauku saimniecībās, pārstrādē un arī kooperācijā, lai uzlabotu lauksaimniecības un pārtikas sektora ilgtspēju un konkurētspēju. Tāpēc arī turpmāk ir jāveicina ieguldījumi lauku saimniecību pārstrukturēšanā, inovācijā, dažādošanā un jauno tehnoloģiju izmantošanā, piemēram, precīzā lauksaimniecība, atjaunojamā enerģija, pārstrāde u.c. Tāpēc arī viens no visaktīvāk apspriestajiem jautājumiem bija investīciju nozīmīgums un nepieciešamība. Šis periods parāda to, ka vajadzību ir ļoti daudz un aktivitāte investīciju pasākumos ir ļoti liela. Kā rosināja domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, turpmāk investīcijas varētu novirzīt jaunu tūrisma un labiekārtošanas projektu atbalstam, kas īpaši būtisks ir lauku, tai skaitā Strenču novadam, izmantojot jau esošo infrastruktūru.

Tomēr, kā izteicās Ringolds Arnītis, lauksaimnieku interešu aizstāvība Briseles koridoros ir ļoti smags un sistemātisks darbs, un tikai no ministru zināšanām un prasmēm un valdības nelokāmības būs atkarīgs, kādu finansējumu un nākotni Latvijas laukiem saņemsim.  Savas vizītes noslēgumā Ringolds Arnītis pateicās par laipno uzņemšanu.