Sedas pilsēta

Pilsētas karte skatīt šeit

Vēsture
Seda var sniegt daudz eksotikas padomju nostaļģijas māktajiem vai ārzemju tūristiem. Ir zināms, ka purva apkārtne piederējusi Wolfarths Linde (Jērcēnu) muižas baronam Krīdeneram. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1938. gadā tika dibināta valsts tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrība “Kūdra”. Sešdesmito gadu sākumā tagadējās Sedas pilsētas vietā pletās mežs, kura vidū bija “Salāniešu” mājas. 1952. gada 5. augustā tika reģistrēts projekts un apstiprināta tāme kūdras fabrikas “Seda” celtniecībai. 1953. gadā reizē ar kūdras fabrikas būvniecību, Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties ciemats. Kūdras fabrikas celtne bija pasludināta par Vissavienības komjaunatnes triecienceltni, un uz šejieni brauca jaunatne no visas Padomju Savienības. Tas noteica gan ciemata raksturu un seju tolaik, gan arī šobrīd. 1954. gadā Sedai piešķīra strādnieku ciemata tiesības. 1961. gadā strādnieku ciemats tika pārdēvēts par pilsētciematu. 1991. gada 14. novembrī pilsētciemats ar lauku teritoriju ieguvis statusu Sedas pilsēta ar lauku teritoriju.
Sedas pilsēta
Pilsētiņa ir ļoti kompakta. Centrālais laukums ar starveida ielu plānojumu, plašās bērzu un liepu alejas un dzeltenās Staļina klasicisma mājas tik tīrā un koncentrētā izpildījumā nav atrodamas nekur citur Latvijā. Visas ēkas celtas īsā laikā, tagad mazliet laika zoba skartas, bet sakoptas un fantāziju rosinošas. Jaunos laikus iezīmē pārbūvētā pareizticīgo baznīca, ēkā savulaik atradies veikals.Kopš pirmsākumiem, kad pilsētiņā dzīvoja un strādāja aptuveni 4000 iedzīvotāju, tagad te mitinās tikai aptuveni 1700 iedzīvotāju no tiem nepilna puse ir Latvijas Republikas pilsoņi. Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Trešā daļa iedzīvotāju ir pensionāri. Aplūkojot iedzīvotāju nacionālo sastāvu, redzams, ka visvairāk Sedas pilsētā dzīvo krievu (64%), latviešu Sedā ir tikai 17%. Kopumā Sedā dzīvo 16 dažādu tautību pārstāvji – baltkrievi, poļi, igauņi, lietuvieši, marieši, gruzīni u.c. Sedas pilsēta atrodas Latvijas Ziemeļaustrumu daļā, Strenču novada teritorijā, 5 km no Strenčiem, 27 km no Valkas.
Sedas purvs
 Šaursliežu dzelzceļš caurvij visu Sedas tīreli. Gan starp zemajām priedītēm un bērziem, kas nosusinātajās un izstrādātajās platībās nomaina purva trūcīgo zemsedzi, gan arī pārdesmit metru no viltīgiem akačiem stiepjas sliedes. Šādi dzelzceļi ir arī citos Latvijas kūdras purvos Zilākalnā, Olainē, Strūžānos, bet šis ir visgarākais Latvijā. Sezonas laikā dzelzceļš tiek izmantots tikai kūdras transportēšanai un nav paredzēts tūrisma mērķiem. Sedas kūdras purvu (7582 ha), kas pieguļ ciematam un ir bijis iemesls tā attīstībai, apsaimnieko lielākais šīs nozares uzņēmums Latvijā – Akciju sabiedrība “Seda”. Dabiskais kūdras purvs pusgadsimta laikā kūdras izstrādes rezultātā ir iznīcināts. Tomēr tā vietā ir izveidojies jauns mitrāju komplekss ar bagātīgu ligzdojošo putnu faunu un īpašu nozīmi migrējošajiem ūdensputniem.Pavasaros purvā pulcējas vairāki simti ziemeļu gulbju, bet rudenī nakšņo tūkstošiem zosu. Purvā nakšņo arī dzērves. Ligzdošanas sezonas laikā purvā konstatēts lielais dumpis, melnais stārķis, ziemeļu gulbis, prīkšķe, jūras ērglis, mazais ērglis, klinšu ērglis, zivjērglis, lauku piekūns, rubenis, ormanītis, mazais ormanītis, grieze, gugatnis, pļavas tilbīte u.c. putni. te vēl ir saliņas, kur sākotnēji 5,5 tūkstošu hektāru lielais purvs saglabājies neskartā varenībā. Teritoriju, kur nosusināšana nav sekmējusies tik labi kā citviet un ūdens negrib atkāpties, zinātāji sauc par purva sirdi. Nesenā pagātnē purva nostūrī tika atrastas 3000 gadu vecas koku saknes no laikiem, kad tur vēl zaļojis mežs. Apciemojot purvu vai Sedas apkārtnes mežus rudenī, nepalaidiet garām izdevību pamieloties ar dzērvenēm un mellenēm. Gādīgas namamātes noteikti priecāsies arī par sēnēm, jo to apkārtnes mežos ir ļoti daudz!

 

 Sedas purvs aicina skatīt šeit