Saulgrieži

SAULGRIEŽU TRADĪCIJAS JĒRCĒNMUIŽĀ

Saulgriežu tradīciju svinēšana Jērcēnu pagastā tiek kopta kopš 1996. gada, kad pie Jērcēnmuižas notika pirmā Ziemas saulgriežu svinēšana. Ziemas saulgrieži notika 21. decembrī – dienā, kad gaisma lauž tumsu un saule uzsāk savu ceļu augšup. Pasākums kļuva par tradīciju, jo notika arī nākošajā gadā un visos turpmākajos gados. Ziemas saulgriežus Jērcēnmuižā svin joprojām – ar maskošanos, gardām ziemas saulgriežu maltītēm un neiztrūkstošo bluķa vilkšanu.

1998. gadā tradicionālajiem svētkiem pievienojās Lielās dienas tradīciju svinēšana, sarīkojot Lielās dienas saimes galdu. Vēlāk Lielās dienas svinēšanas tradīcijas dažādojušās un attīstījušās, tomēr ik gadu netiek aizmirsts par pamatlietām – olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos. Pēdējos gados tradīcija papildinājusies ar pārgājienu pretī saulei gar Strenčupītes krastu un mutes mazgāšanu tekošā ūdenī, kā arī kopīgu pantāga cepšanu.

Jērcēnieši visos laikos svinējuši arī vasaras skaistākos svētkus – Jāņus. Ilgus gadus tie notika 23. jūnijā, bet sākot ar 2000. gadu  vasaras saulgriežus svinam 21. jūnijā. Šajos svētkos Jērcēnmuižas saime gaida ciemos līgotājus no malu malām. Gatavošanās notiek jau iepriekš – vīri cērt meijas un gatavo ugunskuru, sievas lasa jāņuzāles, pušķo māju un pin vainagus. Svētkos tiek sumināti Jāņi, aplīgoti Jērcēnmuižas parka dižākie ozoli, saulrieta brīdī tiek iekurts saulgriežu ugunskurs un līgotnes skan līdz pat saullēktam.

Neiztrūkstoši dalībnieki saulgriežu tradīciju svinēšanā un kopšanā Jērcēnu pagastā ir folkloras kopa “Mežābele”. 2018. gadā aicinām pievienoties saulgriežu svinētāju pulkam  24. martā – Pavasara saulgrieži; 20. jūnijā – Vasaras saulgrieži; 21. decembrī – Ziemas saulgrieži.